담마파다(법구경) 다른 언어 버전은 아래 블로그에 있습니다.
영어 버전: https://classzangi.tistory.com/278
한국어 버전: https://classzangi.tistory.com/277
담마파다(법구경) 팔리어 원문 텍스트 파일입니다.
담마파다(법구경) 팔리어 원문 텍스트 입니다.
Dhammapada (Pāli Text — Unicode UTF-8)
Based on: O. v. Hinüber and K.R. Norman (Pali Text Society, London 1995)
Source: GRETIL, Göttingen University
© Pali Text Society & Dhammakaya Foundation 2015 (CC BY-SA 4.0)
========================================================
1. Yamakavagga
manopubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā, /
manasā ce paduṭṭhena bhāsatī vā karoti vā /
tato naṃ dukkham anveti cakkaṃ va vahato padaṃ. // Dhp_1 //
manopubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā, /
manasā ce pasannena bhāsatī vā karoti vā /
tato naṃ sukham anveti chāyā va anapāyinī. // Dhp_2 //
akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me, /
ye taṃ upanayhanti veraṃ tesaṃ na sammati. // Dhp_3 //
akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me, /
ye taṃ na upanayhanti veraṃ tes upasammati. // Dhp_4 //
na hi verena verāni sammant idha kudācana /
averena ca sammanti, esa dhammo sanantano. // Dhp_5 //
pare ca na vijānanti: mayam ettha yamāmase, /
ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā. // Dhp_6 //
subhānupassiṃ viharantaṃ indriyesu asaṃvutaṃ /
bhojanamhi cāmattaññuṃ kusītaṃ hīnavīriyaṃ /
taṃ ve pasahatī Māro vāto rukkhaṃ va dubbalaṃ. // Dhp_7 //
asubhānupassiṃ viharantaṃ indriyesu susaṃvutaṃ /
bhojanamhi ca mattaññuṃ saddhaṃ āraddhavīriyaṃ /
taṃ ve na-ppasahatī Māro vāto selaṃ va pabbataṃ. // Dhp_8 //
anikkasāvo kāsāvaṃ yo vatthaṃ paridahessati /
apeto damasaccena na so kāsāvam arahati. // Dhp_9 //
yo ca vantakasāv assa sīlesu susamāhito /
upeto damasaccena sa ve kāsāvam arahati. // Dhp_10 //
asāre sāramatino sāre cāsāradassino /
te sāraṃ nādhigacchanti micchāsaṃkappagocarā. // Dhp_11 //
sārañ ca sārato ñatvā asārañ ca asārato /
te sāraṃ adhigacchanti sammāsaṃkappagocarā. // Dhp_12 //
yathā agāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati /
evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati. // Dhp_13 //
yathā agāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati /
evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhati. // Dhp_14 //
idha socati pecca socati pāpakārī ubhayattha socati, /
so socati so vihaññati disvā kammakiliṭṭham attano. // Dhp_15 //
idha modati pecca modati katapuñño ubhayattha modati, /
so modati so pamodati disvā kammavisuddhim attano. // Dhp_16 //
idha tappati pecca tappati pāpakārī ubhayattha tappati, /
pāpaṃ me katan ti tappati. bhiyyo tappati duggatiṃ gato. // Dhp_17 //
idha nandati pecca nandati katapuñño ubhayattha nandati, /
puññaṃ me katan ti nandati. bhiyyo nandati suggatiṃ gato. // Dhp_18 //
bahum pi ce sahitaṃ bhāsamāno na takkaro hoti naro pamatto /
gopo va gāvo gaṇayaṃ paresaṃ na bhāgavā sāmaññassa hoti. // Dhp_19 //
appam pi ce sahitaṃ bhāsamāno dhammassa hoti anudhammacārī /
rāgañ ca dosañ ca pahāya mohaṃ sammappajāno suvimuttacitto /
anupādiyāno idha vā huraṃ vā sa bhāgavā sāmaññassa hoti. // Dhp_20 //
Yamakavaggo paṭhamo
========================================================
2. Appamādavagga
appamādo amatapadaṃ pamādo maccuno padaṃ, /
appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā. // Dhp_21 //
etaṃ visesato ñatvā appamādamhi paṇḍitā /
appamāde pamodanti ariyānaṃ gocare ratā. // Dhp_22 //
te jhāyino sātatikā niccaṃ daḷhaparakkamā /
phusanti dhīrā nibbānaṃ yogakkhemaṃ anuttaraṃ. // Dhp_23 //
uṭṭhānavato satīmato sucikammassa nisammakārino /
saññatassa ca dhammajīvino appamattassa yaso bhivaḍḍhati. // Dhp_24 //
uṭṭhānena appamādena saññamena damena ca /
dīpaṃ kayirātha medhāvī yaṃ ogho nābhikīrati. // Dhp_25 //
pamādam anuyuñjanti bālā dummedhino janā /
appamādañ ca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃ va rakkhati. // Dhp_26 //
mā pamādam anuyuñjetha mā kāmaratisanthavaṃ, /
appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ. // Dhp_27 //
pamādaṃ appamādena yadā nudati paṇḍito /
paññāpāsādaṃ āruyha asoko sokiniṃ pajaṃ /
pabbataṭṭho va bhummaṭṭhe dhīro bāle avekkhati. // Dhp_28 //
appamatto pamattesu suttesu bahujāgaro /
abalassaṃ va sīghasso hitvā yāti sumedhaso. // Dhp_29 //
appamādena Maghavā devānaṃ seṭṭhataṃ gato, /
appamādaṃ pasaṃsanti pamādo garahito sadā. // Dhp_30 //
appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassivā /
saññojanaṃ aṇuṃthūlaṃ ḍahaṃ aggī va gacchati. // Dhp_31 //
appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassivā /
abhabbo parihānāya nibbānass eva santike. // Dhp_32 //
Appamādavaggo dutiyo
========================================================
3. Cittavagga
phandanaṃ capalaṃ cittaṃ dūrakkhaṃ dunnivārayaṃ /
ujuṃ karoti medhāvī usukāro va tejanaṃ. // Dhp_33 //
vārijo va thale khitto okamokata ubbhato /
pariphandat idaṃ cittaṃ Māradheyyaṃ pahātave. // Dhp_34 //
dunniggahassa lahuno yatthakāmanipātino /
cittassa damatho sādhu, cittaṃ dantaṃ sukhāvahaṃ. // Dhp_35 //
sududdasaṃ sunipuṇaṃ yatthakāmanipātinaṃ /
cittaṃ rakkhetha medhāvī, cittaṃ guttaṃ sukhāvahaṃ. // Dhp_36 //
dūraṅgamaṃ ekacaraṃ asarīraṃ guhāsayaṃ /
ye cittaṃ saññamessanti mokkhanti Mārabandhanā. // Dhp_37 //
anavaṭṭhitacittassa saddhammaṃ avijānato /
pariplavapasādassa paññā na paripūrati. // Dhp_38 //
anavassutacittassa ananvāhatacetaso /
puññapāpapahīnassa n atthi jāgarato bhayaṃ. // Dhp_39 //
kumbhūpamaṃ kāyam imaṃ viditvā nagarūpamaṃ cittam idaṃ ṭhapetvā /
yodhetha Māraṃ paññāvudhena jitañ ca rakkhe anivesano siyā. // Dhp_40 //
aciraṃ vat ayaṃ kāyo paṭhaviṃ adhisessati /
chuddho apetaviññāṇo niratthaṃ va kaliṅgaraṃ. // Dhp_41 //
diso disaṃ yan taṃ kayirā verī vā pana verinaṃ, /
micchāpaṇihitaṃ cittaṃ pāpiyo naṃ tato kare. // Dhp_42 //
na taṃ mātā pitā kayirā aññe vāpi ca ñātakā, /
sammāpaṇihitaṃ cittaṃ seyyaso naṃ tato kare. // Dhp_43 //
Cittavaggo tatiyo
========================================================
4. Pupphavagga
ko imaṃ paṭhaviṃ vijessati Yamalokaṃ ca imaṃ sadevakaṃ ? /
ko dhammapadaṃ sudesitaṃ kusalo puppham iva-ppacessati ? // Dhp_44 //
sekho paṭhaviṃ vijessati Yamalokaṃ ca imaṃ sadevakaṃ. /
sekho dhammapadaṃ sudesitaṃ kusalo puppham iva-ppacessati. // Dhp_45 //
pheṇūpamaṃ kāyam imaṃ viditvā marīcidhammaṃ abhisambudhāno /
chetvāna Mārassa papupphakāni adassanaṃ maccurājassa gacche. // Dhp_46 //
pupphāni h eva pacinantaṃ vyāsattamanasaṃ naraṃ /
suttaṃ gāmaṃ mahogho va maccu ādāya gacchati. // Dhp_47 //
pupphāni h eva pacinantaṃ vyāsattamanasaṃ naraṃ /
atittaṃ yeva kāmesu antako kurute vasaṃ. // Dhp_48 //
yathāpi bhamaro pupphaṃ vaṇṇagandhaṃ aheṭhayaṃ /
paleti rasam ādāya evaṃ gāme munī care. // Dhp_49 //
na paresaṃ vilomāni, na paresaṃ katākataṃ /
attano va avekkheyya katāni akatāni ca. // Dhp_50 //
yathāpi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ /
evaṃ subhāsitā vācā aphalā hoti akubbato. // Dhp_51 //
yathāpi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇavantaṃ sagandhakaṃ /
evaṃ subhāsitā vācā saphalā hoti sakubbato. // Dhp_52 //
yathāpi puppharāsimhā kayirā mālāguṇe bahū /
evaṃ jātena maccena kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ. // Dhp_53 //
na pupphagandho paṭivātam eti na candanaṃ tagaramallikā vā /
satañ ca gandho paṭivātam eti sabbā disā sappuriso pavāti. // Dhp_54 //
candanaṃ tagaraṃ vāpi uppalaṃ atha vassikī /
etesaṃ gandhajātānaṃ sīlagandho anuttaro. // Dhp_55 //
appamatto ayaṃ gandho yāyaṃ tagaracandanī /
yo ca sīlavataṃ gandho vāti devesu uttamo. // Dhp_56 //
tesaṃ sampannasīlānaṃ appamādavihārinaṃ /
sammadaññāvimuttānaṃ Māro maggaṃ na vindati. // Dhp_57 //
yathā saṃkāradhānasmiṃ ujjhitasmiṃ mahāpathe /
padumaṃ tattha jāyetha sucigandhaṃ manoramaṃ, // Dhp_58 //
evaṃ saṃkārabhūtesu andhabhūte puthujjane /
atirocati paññāya sammāsambuddhasāvako. // Dhp_59 //
Pupphavaggo catuttho
========================================================
5. Bālavagga
dīghā jāgarato rattī dīghaṃ santassa yojanaṃ /
dīgho bālānaṃ saṃsāro saddhammaṃ avijānataṃ. // Dhp_60 //
carañ ce nādhigaccheyya seyyaṃ sadisam attano /
ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā n atthi bāle sahāyatā. // Dhp_61 //
puttā m atthi dhanaṃ m atthi iti bālo vihaññati /
attā hi attano n atthi kuto puttā kuto dhanaṃ. // Dhp_62 //
yo bālo maññatī balyaṃ paṇḍito vāpi tena so, /
bālo ca paṇḍitamānī sa ve bālo ti vuccati. // Dhp_63 //
yāvajīvam pi ce bālo paṇḍitaṃ payirupāsati /
na so dhammaṃ vijānāti dabbī sūparasaṃ yathā. // Dhp_64 //
muhuttam api ce viññū paṇḍitaṃ payirupāsati /
khippaṃ dhammaṃ vijānāti jivhā sūparasaṃ yathā. // Dhp_65 //
caranti bālā dummedhā amitteneva attanā /
karontā pāpakaṃ kammaṃ yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ. // Dhp_66 //
na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā anutappati /
yassa assumukho rodaṃ vipākaṃ paṭisevati. // Dhp_67 //
tañ ca kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā nānutappati /
yassa patīto sumano vipākaṃ paṭisevati. // Dhp_68 //
madhuvā maññatī bālo yāva pāpaṃ na paccati /
yadā ca paccatī pāpaṃ atha bālo dukkhaṃ nigacchati. // Dhp_69 //
māse māse kusaggena bālo bhuñjetha bhojanaṃ /
na so saṃkhatadhammānaṃ kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. // Dhp_70 //
na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ sajju khīraṃ va mucchati /
ḍahantam bālam anveti bhasmācchanno va pāvako. // Dhp_71 //
yāvad eva anatthāya ñattaṃ bālassa jāyati /
hanti bālassa sukkaṃsaṃ muddham assa vipātayaṃ. // Dhp_72 //
asataṃ bhāvanam iccheyya purekkhārañ ca bhikkhusu /
āvāsesu ca issariyaṃ pūjā parakulesu ca. // Dhp_73 //
mam eva kata maññantu gihī pabbajitā ubho, /
mam evātivasā assu kiccākiccesu kismici, /
iti bālassa saṃkappo, icchā māno ca vaḍḍhati. // Dhp_74 //
aññā hi lābhūpanisā aññā nibbānagāminī, /
evam etaṃ abhiññāya bhikkhu Buddhassa sāvako /
sakkāraṃ nābhinandeyya vivekam anubrūhaye. // Dhp_75 //
Bālavaggo pañcamo
========================================================
6. Paṇḍitavagga
nidhīnaṃ va pavattāraṃ yaṃ passe vajjadassinaṃ /
niggayhavādiṃ medhāviṃ tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje, /
tādisaṃ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo. // Dhp_76 //
ovadeyyānusāseyya asabbhā ca nivāraye, /
sataṃ hi so piyo hoti asataṃ hoti appiyo. // Dhp_77 //
na bhaje pāpake mitte na bhaje purisādhame, /
bhajetha mitte kalyāṇe bhajetha purisuttame. // Dhp_78 //
dhammapīti sukhaṃ seti vipasannena cetasā, /
ariyappavedite dhamme sadā ramati paṇḍito. // Dhp_79 //
udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ /
dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā. // Dhp_80 //
selo yathā ekaghano vātena na samīrati /
evaṃ nindāpasaṃsāsu na samiñjanti paṇḍitā. // Dhp_81 //
yathāpi rahado gambhīro vipasanno anāvilo /
evaṃ dhammāni sutvāna vippasīdanti paṇḍitā. // Dhp_82 //
sabbattha ve sappurisā vajanti, na kāmakāmā lapayanti santo, /
sukhena phuṭṭhā athavā dukhena na uccāvacaṃ paṇḍitā dassayanti. // Dhp_83 //
na attahetu na parassa hetu na puttam icche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ /
na iccheyya adhammena samiddhim attano sa sīlavā paññavā dhammiko siyā. // Dhp_84 //
appakā te manussesu ye janā pāragāmino, /
athāyaṃ itarā pajā tīram evānudhāvati. // Dhp_85 //
ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino /
te janā pāram essanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ. // Dhp_86 //
kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito, /
okā anokaṃ āgamma viveke yattha dūramaṃ. // Dhp_87 //
tatrābhiratim iccheyya, hitvā kāme akiñcano /
pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito. // Dhp_88 //
yesaṃ sambodhi-aṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ /
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā /
khīṇāsavā jutīmanto te loke parinibbutā. // Dhp_89 //
Paṇḍitavaggo chaṭṭho
========================================================
7. Arahantavagga
gataddhino visokassa vippamuttassa sabbadhi /
sabbaganthappahīnassa pariḷāho na vijjati. // Dhp_90 //
uyyuñjanti satīmanto na nikete ramanti te /
haṃsā va pallalam hitvā okamokaṃ jahanti te. // Dhp_91 //
yesaṃ sannicayo n atthi ye pariññātabhojanā /
suññato animitto ca vimokho yesaṃ gocaro /
ākāse va sakuntānaṃ gati tesaṃ durannayā. // Dhp_92 //
yassāsavā parikkhīṇā āhāre ca anissito /
suññato animitto ca vimokho yassa gocaro /
ākāse va sakuntānaṃ padaṃ tassa durannayaṃ. // Dhp_93 //
yass indriyāni samathaṃ gatāni assā yathā sārathinā sudantā /
pahīnamānassa anāsavassa devāpi tassa pihayanti tādino. // Dhp_94 //
paṭhavīsamo no virujjhati indakhīlūpamo tādi subbato /
rahado va apetakaddamo saṃsārā na bhavanti tādino. // Dhp_95 //
santaṃ tassa manaṃ hoti santā vācā ca kamma ca /
sammadaññāvimuttassa upasantassa tādino. // Dhp_96 //
assaddho akataññū ca sandhicchedo ca yo naro /
hatāvakāso vantāso sa ve uttamaporiso. // Dhp_97 //
gāme vā yadi vāraññe ninne vā yadi vā thale /
yatth arahanto viharanti taṃ bhūmiṃ rāmaṇeyyakaṃ. // Dhp_98 //
ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano /
vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino. // Dhp_99 //
Arahantavaggo sattamo
========================================================
8. Sahassavagga
sahassam api ce vācā anatthapadasaṃhitā /
ekam atthapadaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. // Dhp_100 //
sahassam api ce gāthā anatthapadasaṃhitā /
ekaṃ gāthāpadaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. // Dhp_101 //
yo ca gāthāsataṃ bhāse anatthapadasaṃhitā /
ekaṃ dhammapadaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. // Dhp_102 //
yo sahassaṃ sahassena saṅgāme mānuse jine /
ekañ ca jeyya-m-attānaṃ sa ve saṅgāmajuttamo. // Dhp_103 //
attā have jitaṃ seyyo yā cāyaṃ itarā pajā, /
attadantassa posassa niccaṃ saññatacārino. // Dhp_104 //
n eva devo na gandhabbo na Māro saha Brahmunā /
jitaṃ apajitaṃ kayirā tathārūpassa jantuno. // Dhp_105 //
māse māse sahassena yo yajetha sataṃsamaṃ /
ekañ ca bhāvitattānaṃ muhuttam api pūjaye, /
sā yeva pūjanā seyyo yañ ce vassasataṃ hutaṃ. // Dhp_106 //
yo ca vassasataṃ jantu aggiṃ paricare vane /
ekañ ca bhāvitattānaṃ muhuttam api pūjaye, /
sā yeva pūjanā seyyo yañ ce vassasataṃ hutaṃ. // Dhp_107 //
yaṃ kiñci yiṭṭhañ ca hutañ ca loke saṃvaccharaṃ yajetha puññapekho /
sabbam pi taṃ na catubhāgam eti, abhivādanā ujjugatesu seyyo. // Dhp_108 //
abhivādanasīlissa niccaṃ vaddhāpacāyino /
cattāro dhammā vaḍḍhanti: āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ. // Dhp_109 //
yo ca vassasataṃ jīve dussīlo asamāhito /
ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo sīlavantassa jhāyino. // Dhp_110 //
yo ca vassasataṃ jīve duppañño asamāhito /
ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo paññāvantassa jhāyino. // Dhp_111 //
yo ca vassasataṃ jīve kusīto hīnavīriyo /
ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo viriyam ārabhato daḷhaṃ. // Dhp_112 //
yo ca vassasataṃ jīve apassaṃ udayavyayaṃ /
ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo passato udayavyayaṃ. // Dhp_113 //
yo ca vassasataṃ jīve apassaṃ amataṃ padaṃ /
ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo passato amataṃ padaṃ. // Dhp_114 //
yo ca vassasataṃ jīve apassaṃ dhammam uttamaṃ /
ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo passato dhammam uttamam. // Dhp_115 //
Sahassavaggo aṭṭhamo
========================================================
9. Pāpavagga
abhittharetha kalyāṇe pāpā cittaṃ nivāraye, /
dandhaṃ hi karoto puññaṃ pāpasmiṃ ramatī mano. // Dhp_116 //
pāpañ ce puriso kayirā na taṃ kayirā punappunaṃ, /
na tamhi chandaṃ kayirātha, dukkho pāpassa uccayo. // Dhp_117 //
puññañ ce puriso kayirā kayirāth enaṃ punappunaṃ, /
tamhi chandaṃ kayirātha, sukho puññassa uccayo. // Dhp_118 //
pāpo pi passatī bhadraṃ yāva pāpaṃ na paccati, /
yadā ca paccatī pāpaṃ atha pāpo pāpāni passati. // Dhp_119 //
bhadro pi passatī pāpaṃ yāva bhadraṃ na paccati, /
yadā ca paccatī bhadraṃ atha bhadro bhadrāni passati. // Dhp_120 //
māppamaññetha pāpassa na man taṃ āgamissati, /
udabindunipātena udakumbho pi pūrati, /
bālo pūrati pāpassa thokathokam pi ācinaṃ. // Dhp_121 //
māppamaññetha puññassa na man taṃ āgamissati, /
udabindunipātena udakumbho pi pūrati, /
dhīro pūrati puññassa thokathokam pi ācinaṃ. // Dhp_122 //
vāṇijo va bhayaṃ maggaṃ appasattho mahaddhano /
visaṃ jīvitukāmo va pāpāni parivajjaye. // Dhp_123 //
pāṇimhi ce vaṇo nāssa hareyya pāṇinā visaṃ, /
nābbaṇaṃ visam anveti, n atthi pāpaṃ akubbato. // Dhp_124 //
yo appaduṭṭhassa narassa dussati suddhassa posassa anaṅgaṇassa /
tam eva bālaṃ pacceti pāpaṃ sukhumo rajo paṭivātaṃ va khitto. // Dhp_125 //
gabbham eke upapajjanti nirayaṃ pāpakammino, /
saggaṃ sugatino yanti parinibbanti anāsavā. // Dhp_126 //
na antalikkhe na samuddamajjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa /
na vijjatī so jagatippadeso yatthaṭṭhito muñceyya pāpakammā. // Dhp_127 //
na antalikkhe na samuddamajjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa /
na vijjatī so jagatippadeso yatthaṭṭhitaṃ na-ppasahetha maccu. // Dhp_128 //
Pāpavaggo navamo
========================================================
10. Daṇḍavagga
sabbe tasanti daṇḍassa sabbe bhāyanti maccuno, /
attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. // Dhp_129 //
sabbe tasanti daṇḍassa sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ, /
attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. // Dhp_130 //
sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṃsati /
attano sukham esāno pecca so na labhate sukhaṃ. // Dhp_131 //
sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena na hiṃsati /
attano sukham esāno pecca so labhate sukhaṃ. // Dhp_132 //
mā voca pharusaṃ kañci vuttā paṭivadeyyu taṃ, /
dukkhā hi sārambhakathā paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ. // Dhp_133 //
sace neresi attānaṃ kaṃso upahato yathā /
esa patto si nibbānaṃ sārambho te na vijjati. // Dhp_134 //
yathā daṇḍena gopālo gāvo pāceti gocaraṃ /
evaṃ jarā ca maccu ca āyuṃ pācenti pāṇinaṃ. // Dhp_135 //
atha pāpāni kammāni karaṃ bālo na bujjhati, /
sehi kammehi dummedho aggidaḍḍho va tappati. // Dhp_136 //
yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati /
dasannam aññataraṃ ṭhānaṃ khippam eva nigacchati. // Dhp_137 //
vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ sarīrassa ca bhedanaṃ /
garukaṃ vāpi ābādhaṃ cittakkhepaṃ va pāpuṇe. // Dhp_138 //
rājato va upassaggaṃ abbhakkhānaṃ va dāruṇaṃ /
parikkhayaṃ va ñātinaṃ bhogānaṃ va pabhaṅguṇaṃ. // Dhp_139 //
athav assa agārāni aggī ḍahati pāvako, /
kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ sopapajjati. // Dhp_140 //
na naggacariyā na jaṭā na paṃkā nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā /
rajo va jallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṃkhaṃ. // Dhp_141 //
alaṃkato ce pi samaṃ careyya santo danto niyato brahmacārī /
sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu. // Dhp_142 //
hirīnisedho puriso koci lokasmi vijjati /
yo nindaṃ appabodhati asso bhadro kasām iva. // Dhp_143a //
asso yathā bhadro kasāniviṭṭho ātāpino saṃvegino bhavātha. // Dhp_143b //
saddhāya sīlena ca viriyena ca samādhinā dhammavinicchayena ca /
sampannavijjācaraṇā patissatā pahassatha dukkham idaṃ anappakaṃ. // Dhp_144 //
udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ /
dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti subbatā. // Dhp_145 //
Daṇḍavaggo dasamo
========================================================
11. Jarāvagga
ko nu hāso kim ānando niccaṃ pajjalite sati, /
andhakārena onaddhā padīpaṃ na gavessatha. // Dhp_146 //
passa cittakataṃ bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ /
āturaṃ bahusaṃkappaṃ yassa n atthi dhuvaṃ ṭhiti. // Dhp_147 //
parijiṇṇaṃ idaṃ rūpaṃ roganiḍḍaṃ pabhaṅguṇaṃ, /
bhijjati pūtisandeho maraṇantaṃ hi jīvitaṃ. // Dhp_148 //
yān imāni apatthāni alāpūn eva sārade /
kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati. // Dhp_149 //
aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ maṃsalohitalepanaṃ /
yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito. // Dhp_150 //
jīranti ve rājarathā sucittā atho sarīram pi jaraṃ upeti /
satañ ca dhammo na jaraṃ upeti santo have sabbhi pavedayanti. // Dhp_151 //
appassutāyaṃ puriso balivaddo va jīrati, /
maṃsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati. // Dhp_152 //
anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ /
gahakārakaṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ. // Dhp_153 //
gahakāraka diṭṭho si puna gehaṃ na kāhasi, /
sabbā ete phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṃkhitaṃ, /
visaṃkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayam ajjhagā. // Dhp_154 //
acaritvā brahmacariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ /
jiṇṇakoñcā va jhāyanti khīṇamacche va pallale. // Dhp_155 //
acaritvā brahmacariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ /
senti cāpātikhīṇā va purāṇāni anutthunaṃ. // Dhp_156 //
Jarāvaggo ekādasamo
========================================================
12. Attavagga
attānañ ce piyaṃ jaññā rakkheyya naṃ surakkhitaṃ, /
tiṇṇaṃ aññataraṃ yāmaṃ paṭijaggeyya paṇḍito. // Dhp_157 //
attānam eva paṭhamaṃ patirūpe nivesaye, /
ath aññam anusāseyya, na kilisseyya paṇḍito. // Dhp_158 //
attānañ ce tathā kayirā yath aññam anusāsati /
sudanto vata dametha, attā hi kira duddamo. // Dhp_159 //
attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā; /
attanā hi sudantena nāthaṃ labhati dullabhaṃ. // Dhp_160 //
attanā va kataṃ pāpaṃ attajaṃ attasambhavaṃ /
abhimatthati dummedhaṃ vajiraṃ v amhamayaṃ maṇiṃ. // Dhp_161 //
yassa accantadussīlyaṃ māluvā sālam iv otataṃ /
karoti so tath attānaṃ yathā naṃ icchatī diso. // Dhp_162 //
sukarāni asādhūni attano ahitāni ca, /
yaṃ ve hitañ ca sādhuñ ca taṃ ve paramadukkaraṃ. // Dhp_163 //
yo sāsanaṃ arahataṃ ariyānaṃ dhammajīvinaṃ /
paṭikkosati dummedho diṭṭhiṃ nissāya pāpikaṃ /
phalāni kaṭṭhakasseva attaghaññāya phallati. // Dhp_164 //
attanā va kataṃ pāpaṃ attanā saṃkilissati, /
attanā akataṃ pāpaṃ attanā va visujjhati, /
suddhī asuddhī paccattaṃ nāñño aññaṃ visodhaye. // Dhp_165 //
attadatthaṃ paratthena bahunā pi na hāpaye, /
attadattham abhiññāya sadatthapasuto siyā. // Dhp_166 //
Attavaggo dvādasamo
========================================================
13. Lokavagga
hīnaṃ dhammaṃ na seveyya pamādena na saṃvase /
micchādiṭṭhiṃ na seveyya na siyā lokavaḍḍhano. // Dhp_167 //
uttiṭṭhe na-ppamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care, /
dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. // Dhp_168 //
dhammaṃ care sucaritaṃ na naṃ duccaritaṃ care, /
dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. // Dhp_169 //
yathā bubbulakaṃ passe yathā passe marīcikaṃ /
evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passati. // Dhp_170 //
etha passath imaṃ lokaṃ cittaṃ rājarathūpamaṃ /
yattha bālā visīdanti, n atthi saṅgo vijānataṃ. // Dhp_171 //
yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so na-ppamajjati /
so maṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. // Dhp_172 //
yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithīyati /
so maṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. // Dhp_173 //
andhabhūto ayaṃ loko tanuk ettha vipassati, /
sakunto jālamutto va appo saggāya gacchati. // Dhp_174 //
haṃsādiccapathe yanti ākāse yanti iddhiyā /
nīyanti dhīrā lokamhā jetvā Māraṃ savāhanaṃ. // Dhp_175 //
ekaṃ dhammaṃ atītassa musāvādissa jantuno /
vitiṇṇaparalokassa n atthi pāpaṃ akāriyaṃ. // Dhp_176 //
na ve kadariyā devalokaṃ vajanti bālā have na-ppasaṃsanti dānaṃ, /
dhīro ca dānaṃ anumodamāno ten eva so hoti sukhī parattha. // Dhp_177 //
pathavyā ekarajjena saggassa gamanena vā /
sabbalokādhipaccena sotāpattiphalaṃ varaṃ. // Dhp_178 //
Lokavaggo terasamo
========================================================
14. Buddhavagga
yassa jitaṃ nāvajīyati jitaṃ assa no yāti koci loke, /
tam buddham anantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. // Dhp_179 //
yassa jālinī visattikā taṇhā n atthi kuhiñci netave /
tam buddham anantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. // Dhp_180 //
ye jhānapasutā dhīrā nekkhammūpasame ratā /
devāpi tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ. // Dhp_181 //
kiccho manussapaṭilābho kicchaṃ maccāna jīvitaṃ, /
kicchaṃ saddhammasavanaṃ kiccho Buddhānam uppādo. // Dhp_182 //
sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā /
sacittapariyodapanaṃ etaṃ Buddhāna sāsanaṃ. // Dhp_183 //
khantī paramaṃ tapo titikkhā, nibbānaṃ paramaṃ vadanti Buddhā, /
na hi pabbajito parūpaghātī samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto. // Dhp_184 //
anupavādo anupaghāto pātimokkhe ca saṃvaro /
mattaññutā ca bhattasmiṃ pantañ ca sayanāsanaṃ /
adhicitte ca āyogo etaṃ Buddhāna sāsanaṃ. // Dhp_185 //
na kahāpaṇavassena titti kāmesu vijjati, /
appassādā dukhā kāmā iti viññāya paṇḍito, // Dhp_186 //
api dibbesu kāmesu ratiṃ so nādhigacchati, /
taṇhakkhayarato hoti sammāsambuddhasāvako. // Dhp_187 //
bahuṃ ve saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca /
ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā, // Dhp_188 //
n etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, n etaṃ saraṇam uttamaṃ, /
n etaṃ saraṇaṃ āgamma, sabbadukkhā pamuccati. // Dhp_189 //
yo ca Buddhañ ca Dhammañ ca Saṃghañ ca saraṇaṃ gato /
cattāri ariyasaccāni sammapaññāya passati: // Dhp_190 //
dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ /
ariyañ c aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ. // Dhp_191 //
etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ etaṃ saraṇam uttamaṃ /
etaṃ saraṇaṃ āgamma sabbadukkhā pamuccati. // Dhp_192 //
dullabho purisājañño na so sabbattha jāyati, /
yattha so jāyatī dhīro taṃ kulaṃ sukham edhati. // Dhp_193 //
sukho Buddhānaṃ uppādo sukhā saddhammadesanā /
sukhā saṃghassa sāmaggī samaggānaṃ tapo sukho. // Dhp_194 //
pūjārahe pūjayato Buddhe yadi va sāvake /
papañcasamatikkante tiṇṇasokapariddave, // Dhp_195 //
te tādise pūjayato nibbute akutobhaye /
na sakkā puññaṃ saṃkhātuṃ im ettam api kenaci. // Dhp_196 //
Buddhavaggo cuddasamo
========================================================
15. Sukhavagga
susukhaṃ vata jīvāma verinesu averino, /
verinesu manussesu viharāma averino. // Dhp_197 //
susukhaṃ vata jīvāma āturesu anāturā, /
āturesu manussesu viharāma anāturā. // Dhp_198 //
susukhaṃ vata jīvāma ussukesu anussukā, /
ussukesu manussesu viharāma anussukā. // Dhp_199 //
susukhaṃ vata jīvāma yesan no n atthi kiñcanaṃ, /
pītibhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathā. // Dhp_200 //
jayaṃ veraṃ pasavati dukkhaṃ seti parājito, /
upasanto sukhaṃ seti hitvā jayaparājayaṃ. // Dhp_201 //
n atthi rāgasamo aggi, n atthi dosasamo kali, /
n atthi khandhādisā dukkhā, n atthi santiparaṃ sukhaṃ. // Dhp_202 //
jighacchāparamā rogā, saṃkhārā paramā dukhā, /
etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. // Dhp_203 //
ārogyaparamā lābhā, santuṭṭhiparamaṃ dhanaṃ, /
vissāsaparamā ñātī, nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. // Dhp_204 //
pavivekarasaṃ pītvā rasaṃ upasamassa ca /
niddaro hoti nippāpo dhammapītirasaṃ pivaṃ. // Dhp_205 //
sādhu dassanam ariyānaṃ sannivāso sadā sukho, /
adassanena bālānaṃ niccam eva sukhī siyā. // Dhp_206 //
bālasaṅgatacārī hi dīgham addhāna socati, /
dukkho bālehi saṃvāso amitteneva sabbadā, /
dhīro ca sukhasaṃvāso ñātīnaṃ va samāgamo. // Dhp_207 //
dhīrañ ca paññañ ca bahussutañ ca dhoreyyasīlaṃ vatavantam āriyaṃ /
taṃ tādisaṃ sappurisaṃ sumedhaṃ bhajetha nakkhattapathaṃ va candimā. // Dhp_208 //
Sukhavaggo pannarasamo
========================================================
16. Piyavagga
ayoge yuñjaṃ attānaṃ yogasmiñ ca ayojayaṃ /
atthaṃ hitvā piyaggāhī pihet attānuyoginaṃ. // Dhp_209 //
mā piyehi samāgañchi appiyehi kudācanaṃ, /
piyānaṃ adassanaṃ dukkhaṃ appiyānañ ca dassanaṃ. // Dhp_210 //
tasmā piyaṃ na kayirātha piyāpāyo hi pāpako, /
ganthā tesaṃ na vijjanti yesaṃ n atthi piyāppiyam. // Dhp_211 //
piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṃ, /
piyato vippamuttassa n atthi soko kuto bhayaṃ. // Dhp_212 //
pemato jāyatī soko pemato jāyatī bhayaṃ, /
pemato vippamuttassa n atthi soko kuto bhayaṃ. // Dhp_213 //
ratiyā jāyatī soko ratiyā jāyatī bhayaṃ, /
ratiyā vippamuttassa n atthi soko kuto bhayaṃ. // Dhp_214 //
kāmato jāyatī soko kāmato jāyatī bhayaṃ, /
kāmato vippamuttassa n atthi soko kuto bhayaṃ. // Dhp_215 //
taṇhāya jāyatī soko taṇhāya jāyatī bhayaṃ, /
taṇhāya vippamuttassa n atthi soko kuto bhayaṃ. // Dhp_216 //
sīladassanasampannaṃ dhammaṭṭhaṃ saccavādinaṃ /
attano kamma kubbānaṃ taṃ jano kurute piyaṃ. // Dhp_217 //
chandajāto anakkhāte manasā ca phuṭo siyā /
kāmesu ca appaṭibaddhacitto uddhaṃsoto ti vuccati. // Dhp_218 //
cirappavāsiṃ purisaṃ dūrato sotthim āgataṃ /
ñātimittā suhajjā ca abhinandanti āgataṃ. // Dhp_219 //
tath eva katapuññam pi asmā lokā paraṃ gataṃ /
puññāni paṭigaṇhanti piyaṃ ñātīva āgataṃ. // Dhp_220 //
Piyavaggo soḷasamo
========================================================
17. Kodhavagga
kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ saññojanaṃ sabbam atikkameyya /
taṃ nāmarūpasmim asajjamānaṃ akiñcanaṃ nānupatanti dukkhā. // Dhp_221 //
yo ve uppatitaṃ kodhaṃ rathaṃ bhantaṃ va dhāraye /
tam ahaṃ sārathiṃ brūmi, rasmiggāho itaro jano. // Dhp_222 //
akkodhena jine kodhaṃ asādhuṃ sādhunā jine, /
jine kadariyaṃ dānena saccenālikavādinaṃ. // Dhp_223 //
saccam bhaṇe na kujjheyya dajjā appasmi yācito /
etehi tīhi ṭhānehi gacche devāna santike. // Dhp_224 //
ahiṃsakā ye munayo niccaṃ kāyena saṃvutā /
te yanti accutaṃ ṭhānaṃ yattha gantvā na socare. // Dhp_225 //
sadā jāgaramānānaṃ ahorattānusikkhinaṃ /
nibbānaṃ adhimuttānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. // Dhp_226 //
porāṇam etaṃ Atula n etaṃ ajjatanām iva: /
nindanti tuṇhiṃ āsīnaṃ nindanti bahubhāṇinaṃ /
mitabhāṇinam pi nindanti, n atthi loke anindito. // Dhp_227 //
na cāhu na ca bhavissati na c etarahi vijjati /
ekantaṃ nindito poso ekantaṃ vā pasaṃsito. // Dhp_228 //
yañ ce viññū pasaṃsanti anuvicca suve suve /
acchiddavuttiṃ medhāviṃ paññāsīlasamāhitaṃ. // Dhp_229 //
nekkhaṃ jambonadasseva ko taṃ ninditum arahati, /
devā pi naṃ pasaṃsanti, Brahmunā pi pasaṃsito. // Dhp_230 //
kāyappakopaṃ rakkheyya kāyena saṃvuto siyā, /
kāyaduccaritaṃ hitvā kāyena sucaritaṃ care. // Dhp_231 //
vacīpakopaṃ rakkheyya vācāya saṃvuto siyā, /
vacīduccaritaṃ hitvā vācāya sucaritaṃ care. // Dhp_232 //
manopakopaṃ rakkheyya manasā saṃvuto siyā, /
manoduccaritaṃ hitvā manasā sucaritaṃ care. // Dhp_233 //
kāyena saṃvutā dhīrā atho vācāya saṃvutā /
manasā saṃvutā dhīrā te ve suparisaṃvutā. // Dhp_234 //
Kodhavaggo sattarasamo
========================================================
18. Malavagga
paṇḍupalāso va dāni si Yamapurisā pi ca taṃ upaṭṭhitā, /
uyyogamukhe ca tiṭṭhasi pātheyyam pi ca te na vijjati. // Dhp_235 //
so karohi dīpam attano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava, /
niddhantamalo anaṅgaṇo dibbaṃ ariyabhūmim ehisi. // Dhp_236 //
upanītavayo va dāni si sampayāto si Yamassa santike, /
vāso pi ca te n atthi antarā pātheyyam pi ca te na vijjati. // Dhp_237 //
so karohi dīpam attano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava, /
niddhantamalo anaṅgaṇo na punaṃ jātijaraṃ upehisi. // Dhp_238 //
anupubbena medhāvī thokathokaṃ khaṇe khaṇe /
kammāro rajatasseva niddhame malam attano. // Dhp_239 //
ayasā va malaṃ samuṭṭhitaṃ taduṭṭhāya tam eva khādati /
evaṃ atidhonacārinaṃ sakakammāni nayanti duggatiṃ. // Dhp_240 //
asajjhāyamalā mantā, anuṭṭhānamalā gharā, /
malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ. // Dhp_241 //
mal itthiyā duccaritaṃ, maccheraṃ dadato malaṃ, /
malā ve pāpakā dhammā asmiṃ loke paramhi ca. // Dhp_242 //
tato malā malataraṃ avijjā paramaṃ malaṃ, /
etaṃ malaṃ pahatvāna nimmalā hotha bhikkhavo. // Dhp_243 //
sujīvaṃ ahirīkena kākasūrena dhaṃsinā /
pakkhandinā pagabbhena saṃkiliṭṭhena jīvitaṃ. // Dhp_244 //
hirīmatā ca dujjīvaṃ niccaṃ sucigavesinā /
alīnen appagabbhena suddhājīvena passatā. // Dhp_245 //
yo pāṇaṃ atimāpeti musāvādañ ca bhāsati /
loke adinnaṃ ādiyati paradārañ ca gacchati, // Dhp_246 //
surāmerayapānañ ca yo naro anuyuñjati /
idh eva-m-eso lokasmiṃ mūlaṃ khanati attano. // Dhp_247 //
evaṃ bho purisa jānāhi: pāpadhammā asaññatā, /
mā taṃ lobho adhammo ca ciraṃ dukkhāya randhayuṃ. // Dhp_248 //
dadanti ve yathāsaddhaṃ yathāpasādanaṃ jano, /
tattha yo maṅku bhavati paresaṃ pānabhojane /
na so divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchati. // Dhp_249 //
yassa c etaṃ samucchinnaṃ mūlaghaccaṃ samūhataṃ /
sa ve divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchati. // Dhp_250 //
n atthi rāgasamo aggi n atthi dosasamo gaho /
n atthi mohasamaṃ jālaṃ n atthi taṇhāsamā nadī. // Dhp_251 //
sudassaṃ vajjam aññesaṃ attano pana duddasaṃ, /
paresaṃ hi so vajjāni opunāti yathā bhusaṃ, /
attano pana chādeti kaliṃ va kitavā saṭho. // Dhp_252 //
paravajjānupassissa niccaṃ ujjhānasaññino /
āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayā. // Dhp_253 //
ākāse ca padaṃ n atthi samaṇo n atthi bāhiro, /
papañcābhiratā pajā nippapañcā tathāgatā. // Dhp_254 //
ākāse ca padaṃ n atthi samaṇo n atthi bāhiro /
saṃkhārā sassatā n atthi n atthi buddhānam iñjitaṃ. // Dhp_255 //
Malavaggo aṭṭhārasamo
========================================================
19. Dhammaṭṭhavagga
na tena hoti dhammaṭṭho yen atthaṃ sahasā naye, /
yo ca atthaṃ anatthañ ca ubho niccheyya paṇḍito. // Dhp_256 //
asāhasena dhammena samena nayatī pare /
dhammassa gutto medhāvī dhammaṭṭho ti pavuccati. // Dhp_257 //
na tena paṇḍito hoti yāvatā bahu bhāsati, /
khemī averī abhayo paṇḍito ti pavuccati. // Dhp_258 //
na tāvatā dhammadharo yāvatā bahu bhāsati, /
yo ca appam pi sutvāna dhammaṃ kāyena passati /
sa ve dhammadharo hoti yo dhammaṃ na-ppamajjati. // Dhp_259 //
na tena thero hoti yen assa phalitaṃ siro, /
paripakko vayo tassa moghajiṇṇo ti vuccati. // Dhp_260 //
yamhi saccañ ca dhammo ca ahiṃsā saññamo damo /
sa ve vantamalo dhīro thero ti pavuccati. // Dhp_261 //
na vākkaraṇamattena vaṇṇapokkharatāya vā /
sādhurūpo naro hoti issukī maccharī saṭho, // Dhp_262 //
yassa c etaṃ samucchinnaṃ mūlaghaccaṃ samūhataṃ /
sa vantadoso medhāvī sādhurūpo ti vuccati. // Dhp_263 //
na muṇḍakena samaṇo abbato alikaṃ bhaṇaṃ /
icchālobhasamāpanno samaṇo kiṃ bhavissati, // Dhp_264 //
yo ca sameti pāpāni aṇuṃthūlāni sabbaso /
samitattā hi pāpānaṃ samaṇo ti pavuccati. // Dhp_265 //
na tena bhikkhu hoti yāvatā bhikkhate pare, /
vissaṃ dhammaṃ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā, // Dhp_266 //
yo dha puññañ ca pāpañ ca bāhetvā brahmacariyavā /
saṃkhāya loke carati sa ve bhikkhū ti vuccati. // Dhp_267 //
na monena munī hoti mūḷharūpo aviddasu, /
yo ca tulaṃ va paggayha varam ādāya paṇḍito // Dhp_268 //
pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni, /
yo munāti ubho loke munī tena pavuccati. // Dhp_269 //
na tena ariyo hoti yena pāṇāni hiṃsati, /
ahiṃsā sabbapāṇānaṃ ariyo ti pavuccati. // Dhp_270 //
na sīlabbatamattena bāhusaccena vā puna /
atha vā samādhilābhena viviccasayanena vā // Dhp_271 //
phusāmi nekkhammasukhaṃ aputhujjanasevitaṃ; /
bhikkhu vissāsa māpādi appatto āsavakkhayaṃ. // Dhp_272 //
Dhammaṭṭhavaggo ekūnavīsatimo
========================================================
20. Maggavagga
maggān aṭṭhaṅgiko seṭṭho saccānaṃ caturo padā, /
virāgo seṭṭho dhammānaṃ dipadānañ ca cakkhumā. // Dhp_273 //
es eva maggo n atth añño dassanassa visuddhiyā, /
etaṃ hi tumhe paṭipajjatha, Mārass etaṃ pamohanaṃ. // Dhp_274 //
etaṃ hi tumhe paṭipannā dukkhass antaṃ karissatha, /
akkhāto ve mayā maggo aññāya sallasanthanaṃ. // Dhp_275 //
tumhehi kiccaṃ ātappaṃ, akkhātāro tathāgatā, /
paṭipannā pamokkhanti jhāyino Mārabandhanā. // Dhp_276 //
sabbe saṃkhārā aniccā ti yadā paññāya passati /
atha nibbindatī dukkhe, esa maggo visuddhiyā. // Dhp_277 //
sabbe saṃkhārā dukkhā ti yadā paññāya passati /
atha nibbindatī dukkhe, esa maggo visuddhiyā. // Dhp_278 //
sabbe dhammā anattā ti yadā paññāya passati /
atha nibbindatī dukkhe, esa maggo visuddhiyā. // Dhp_279 //
uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno yuvā balī ālasiyaṃ upeto /
saṃsannasaṃkappamano kusīto paññāya maggaṃ alaso na vindati. // Dhp_280 //
vācānurakkhī manasā susaṃvuto kāyena ca akusalaṃ na kayirā /
ete tayo kammapathe visodhaye, ārādhaye maggam isippaveditaṃ. // Dhp_281 //
yogā ve jāyati bhūrī ayogā bhūrisaṃkhayo /
etaṃ dvedhāpathaṃ ñatvā bhavāya vibhavāya ca /
tath attānaṃ niveseyya yathā bhūrī pavaḍḍhati. // Dhp_282 //
vanaṃ chindatha, mā rukkhaṃ, vanato jāyatī bhayaṃ, /
chetvā vanaṃ vanathañ ca nibbanā hotha bhikkhavo. // Dhp_283 //
yāvaṃ hi vanatho na chijjati aṇumatto pi narassa nārisu /
paṭibaddhamano va tāva so vaccho khīrapako va mātari. // Dhp_284 //
ucchinda sineham attano kumudaṃ sāradikaṃ va pāṇinā, /
santimaggam eva brūhaya nibbānaṃ sugatena desitaṃ. // Dhp_285 //
idha vassaṃ vasissāmi idha hemantagimhisu /
iti bālo vicinteti antarāyaṃ na bujjhati. // Dhp_286 //
taṃ puttapasusammattaṃ byāsattamanasaṃ naraṃ /
suttaṃ gāmaṃ mahogho va maccu ādāya gacchati. // Dhp_287 //
na santi puttā tāṇāya na pitā na pi bandhavā /
antakenādhipannassa n atthi ñātīsu tāṇatā. // Dhp_288 //
etam atthavasaṃ ñatvā paṇḍito sīlasaṃvuto /
nibbānagamanaṃ maggaṃ khippam eva visodhaye. // Dhp_289 //
Maggavaggo vīsatimo
========================================================
21. Pakiṇṇakavagga
mattāsukhapariccāgā passe ce vipulaṃ sukhaṃ /
caje mattāsukhaṃ dhīro sampassaṃ vipulaṃ sukhaṃ. // Dhp_290 //
paradukkhūpadhānena yo attano sukham icchati /
verasaṃsaggasaṃsaṭṭho verā so na pamuccati. // Dhp_291 //
yaṃ hi kiccaṃ apaviddhaṃ akiccaṃ pana kayirati /
unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. // Dhp_292 //
yesañ ca susamāraddhā niccaṃ kāyagatā sati /
akiccan te na sevanti kicce sātaccakārino, /
satānaṃ sampajānānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. // Dhp_293 //
mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca khattiye /
raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. // Dhp_294 //
mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca sotthiye /
veyyagghapañcamaṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. // Dhp_295 //
suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā Gotamasāvakā /
yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ Buddhagatā sati. // Dhp_296 //
suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā Gotamasāvakā /
yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ Dhammagatā sati. // Dhp_297 //
suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā Gotamasāvakā /
yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ Saṃghagatā sati. // Dhp_298 //
suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā Gotamasāvakā /
yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ kāyagatā sati. // Dhp_299 //
suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā Gotamasāvakā /
yesaṃ divā ca ratto ca ahiṃsāya rato mano. // Dhp_300 //
suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā Gotamasāvakā /
yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano. // Dhp_301 //
duppabbajjaṃ durabhiramaṃ durāvāsā gharā dukhā /
dukkho samānasaṃvāso, dukkhānupatit addhagū /
tasmā na c addhagū siyā na ca dukkhānupatito siyā. // Dhp_302 //
saddho sīlena sampanno yasobhogasamappito /
yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati tattha tatth eva pūjito. // Dhp_303 //
dūre santo pakāsenti himavanto va pabbato, /
asant ettha na dissanti rattikhittā yathā sarā. // Dhp_304 //
ekāsanaṃ ekaseyyaṃ eko caram atandito /
eko damayam attānaṃ vanante ramito siyā. // Dhp_305 //
Pakiṇṇakavaggo ekavīsatimo
========================================================
22. Nirayavagga
abhūtavādī nirayaṃ upeti yo vāpi katvā na karomi c āha /
ubho pi te pecca samā bhavanti nihīnakammā manujā parattha. // Dhp_306 //
kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpadhammā asaññatā, /
pāpā pāpehi kammehi nirayaṃ te upapajjare. // Dhp_307 //
seyyo ayoguḷo bhutto tatto aggisikhūpamo /
yañ ce bhuñjeyya dussīlo raṭṭhapiṇḍaṃ asaññato. // Dhp_308 //
cattāri ṭhānāni naro pamatto āpajjatī paradārūpasevī: /
apuññalābhaṃ na nikāmaseyyaṃ nindaṃ tatīyaṃ nirayaṃ catutthaṃ. // Dhp_309 //
apuññalābho ca gatī ca pāpikā bhītassa bhītāya ratī ca thokikā /
rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti, tasmā naro paradāraṃ na seve. // Dhp_310 //
kuso yathā duggahīto hatthaṃ evānukantati /
sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ nirayāy upakaḍḍhati. // Dhp_311 //
yaṃ kiñci saṭhilaṃ kammaṃ saṃkiliṭṭhañ ca yaṃ vataṃ /
saṃkassaraṃ brahmacariyaṃ na taṃ hoti mahapphalaṃ. // Dhp_312 //
kayirañ ce kayirāth enaṃ daḷham enaṃ parakkame, /
saṭhilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṃ. // Dhp_313 //
akataṃ dukkataṃ seyyo pacchā tapati dukkataṃ, /
katañ ca sukataṃ seyyo yaṃ katvā nānutappati. // Dhp_314 //
nagaraṃ yathā paccantaṃ guttaṃ santarabāhiraṃ /
evaṃ gopetha attānaṃ, khaṇo ve mā upaccagā, /
khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā. // Dhp_315 //
alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare /
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. // Dhp_316 //
abhaye bhayadassino bhaye cābhayadassino /
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. // Dhp_317 //
avajje vajjamatino vajje cāvajjadassino /
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. // Dhp_318 //
vajjañ ca vajjato ñatvā avajjañ ca avajjato /
sammādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti suggatiṃ. // Dhp_319 //
Nirayavaggo dvavīsatimo
========================================================
23. Nāgavagga
ahaṃ nāgo va saṃgāme cāpāto patitaṃ saraṃ /
ativākyaṃ titikkhissaṃ dussīlo hi bahujjano. // Dhp_320 //
dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājābhirūhati /
danto seṭṭho manussesu yo tivākyaṃ titikkhati. // Dhp_321 //
varam assatarā dantā ājānīyā ca sindhavā /
kuñjarā ca mahānāgā, attadanto tato varaṃ. // Dhp_322 //
na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ disaṃ /
yath attanā sudantena danto dantena gacchati. // Dhp_323 //
dhanapālako nāma kuñjaro kaṭukapabhedano dunnivārayo /
baddho kabalaṃ na bhuñjati, sumarati nāgavanassa kuñjaro. // Dhp_324 //
middhī yadā hoti mahagghaso ca niddāyitā samparivattasāyī /
mahāvarāho va nivāpapuṭṭho punappunaṃ gabbham upeti mando. // Dhp_325 //
idaṃ pure cittam acāri cārikaṃ yenicchakaṃ yatthakāmaṃ yathāsukhaṃ /
tad ajj ahaṃ niggahessāmi yoniso hatthippabhinnaṃ viya aṃkusaggaho. // Dhp_326 //
appamādaratā hotha, sacittam anurakkhatha, /
duggā uddharath attānaṃ paṃke sanno va kuñjaro. // Dhp_327 //
sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ /
abhibhuyya sabbāni parissayāni careyya ten attamano satīmā. // Dhp_328 //
no ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ /
rājā va raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya eko care mātaṅg araññe va nāgo. // Dhp_329 //
ekassa caritaṃ seyyo, n atthi bāle sahāyatā, /
eko care na ca pāpāni kayirā appossukko mātaṅg araññe va nāgo. // Dhp_330 //
atthamhi jātamhi sukhā sahāyā tuṭṭhī sukhā yā itarītarena, /
puññaṃ sukhaṃ jīvitasaṃkhayamhi, sabbassa dukkhassa sukhaṃ pahānaṃ. // Dhp_331 //
sukhā matteyyatā loke atho petteyyatā sukhā, /
sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā. // Dhp_332 //
sukhaṃ yāvajarā sīlaṃ sukhā saddhā patiṭṭhitā /
sukho paññāya paṭilābho pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ. // Dhp_333 //
Nāgavaggo tevīsatimo
========================================================
24. Taṇhāvagga
manujassa pamattacārino taṇhā vaḍḍhati māluvā viya, /
so palavatī hurāhuraṃ phalam icchaṃ va vanasmi vānaro. // Dhp_334 //
yaṃ esā sahatī jammī taṇhā loke visattikā /
sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaṭṭhaṃ va bīraṇaṃ. // Dhp_335 //
yo c etaṃ sahatī jammiṃ taṇhaṃ loke duraccayaṃ /
sokā tamhā papatanti udabindu va pokkharā. // Dhp_336 //
taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvant ettha samāgatā /
taṇhāya mūlaṃ khanatha usīrattho va bīraṇaṃ /
mā vo naḷaṃ va soto va Māro bhañji punappunaṃ. // Dhp_337 //
yathāpi mūle anupaddave daḷhe chinno pi rukkho punar eva rūhati /
evam pi taṇhānusaye anūhate nibbattati dukkham idaṃ punappunaṃ. // Dhp_338 //
yassa chattiṃsatī sotā manāpassavanā bhusā, /
vāhā vahanti duddiṭṭhaṃ saṃkappā rāganissitā. // Dhp_339 //
savanti sabbadā sotā, latā ubbhijja tiṭṭhati /
tañ ca disvā lataṃ jātaṃ mūlaṃ paññāya chindatha. // Dhp_340 //
saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno /
te sātasitā sukhesino te ve jātijarūpagā narā. // Dhp_341 //
tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso va bādhito, /
saññojanasaṅgasattakā dukkham upenti punappunaṃ cirāya. // Dhp_342 //
tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso va bādhito, /
tasmā tasiṇaṃ vinodaye bhikkhu ākaṃkha virāgam attano. // Dhp_343 //
yo nibbanatho vanādhimutto vanamutto vanam eva dhāvati /
taṃ puggalam eva passatha: mutto bandhanam eva dhāvati. // Dhp_344 //
na taṃ daḷhaṃ bandhanam āhu dhīrā yad āyasaṃ dārujaṃ pabbajañ ca /
sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca yā apekhā, // Dhp_345 //
etaṃ daḷhaṃ bandhanam āhu dhīrā ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ /
etam pi chetvāna paribbajanti anapekhino kāmasukhaṃ pahāya. // Dhp_346 //
ye rāgarattānupatanti sotaṃ sayaṃkataṃ makkaṭako va jālaṃ /
etam pi chetvāna vajanti dhīrā anapekhino sabbadukkhaṃ pahāya. // Dhp_347 //
muñca pure muñca pacchato majjhe muñca bhavassa pāragū, /
sabbattha vimuttamānaso na punañ jātijaraṃ upehisi. // Dhp_348 //
vitakkapamathitassa jantuno tibbarāgassa subhānupassino /
bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati, esa kho daḷhaṃ karoti bandhanaṃ. // Dhp_349 //
vitakkūpasame ca yo rato asubhaṃ bhāvayatī sadā sato /
esa kho vyantikāhiti esa-cchecchati Mārabandhanaṃ. // Dhp_350 //
niṭṭhaṅgato asantāsī vītataṇho anaṅgaṇo /
acchidda bhavasallāni antimo yaṃ samussayo. // Dhp_351 //
vītataṇho anādāno niruttipadakovido /
akkharānaṃ sannipātaṃ jaññā pubbāparāni ca /
sa ve antimasārīro mahāpañño mahāpuriso ti vuccati. // Dhp_352 //
sabbābhibhū sabbavidū ham asmi sabbesu dhammesu anūpalitto /
sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto sayaṃ abhiññāya kam uddiseyyaṃ. // Dhp_353 //
sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti, sabbaṃ rasaṃ dhammaraso jināti, /
sabbaṃ ratiṃ dhammaratī jināti, taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jināti. // Dhp_354 //
hananti bhogā dummedhaṃ no ce pāragavesino, /
bhogataṇhāya dummedho hanti aññe va attanaṃ. // Dhp_355 //
tiṇadosāni khettāni, rāgadosā ayaṃ pajā, /
tasmā hi vītarāgesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. // Dhp_356 //
tiṇadosāni khettāni, dosadosā ayaṃ pajā, /
tasmā hi vītadosesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. // Dhp_357 //
tiṇadosāni khettāni, mohadosā ayaṃ pajā, /
tasmā hi vītamohesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. // Dhp_358 //
tiṇadosāni khettāni, icchādosā ayaṃ pajā, /
tasmā hi vigaticchesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. // Dhp_359 //
Taṇhāvaggo catuvīsatimo
========================================================
25. Bhikkhuvagga
cakkhunā saṃvaro sādhu, sādhu sotena saṃvaro, /
ghāṇena saṃvaro sādhu, sādhu jivhāya saṃvaro. // Dhp_360 //
kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro, /
manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbattha saṃvaro /
sabbattha saṃvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccati. // Dhp_361 //
hatthasaññato pādasaññato vācāya saññato saññatuttamo, /
ajjhattarato samāhito eko santusito tam āhu bhikkhuṃ. // Dhp_362 //
yo mukhasaññato bhikkhu mantabhāṇī anuddhato /
atthaṃ dhammañ ca dīpeti madhuraṃ tassa bhāsitaṃ. // Dhp_363 //
dhammārāmo dhammarato dhammaṃ anuvicintayaṃ /
dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu saddhammā na parihāyati. // Dhp_364 //
salābhaṃ nātimaññeyya nāññesaṃ pihayaṃ care. /
aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu samādhiṃ nādhigacchati. // Dhp_365 //
appalābho pi ce bhikkhu salābhaṃ nātimaññati /
taṃ ve devā pasaṃsanti suddhājīviṃ atanditaṃ. // Dhp_366 //
sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa n atthi mamāyitaṃ /
asatā ca na socati sa ve bhikkhū ti vuccati. // Dhp_367 //
mettāvihārī yo bhikkhu pasanno buddhasāsane /
adhigacche padaṃ santaṃ saṃkhārūpasamaṃ sukhaṃ. // Dhp_368 //
siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, sittā te lahum essati, /
chetvā rāgañ ca dosañ ca tato nibbānam ehisi. // Dhp_369 //
pañca chinde pañca jahe pañca vuttaribhāvaye, /
pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇo ti vuccati. // Dhp_370 //
jhāya bhikkhu mā ca pāmado mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṃ, /
mā lohaguḷaṃ gilī pamatto, mā kandī dukkham idan ti ḍayhamāno. // Dhp_371 //
n atthi jhānaṃ apaññassa paññā n atthi ajhāyato, /
yamhi jhānañ ca paññā ca sa ve nibbānasantike. // Dhp_372 //
suññāgāraṃ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno /
amānusī ratī hoti sammā dhammaṃ vipassato. // Dhp_373 //
yato yato sammasati khandhānaṃ udayavyayaṃ /
labhatī pītipāmojjaṃ amataṃ tam vijānataṃ. // Dhp_374 //
tatrāyam ādi bhavati idha paññassa bhikkhuno: /
indriyaguttī santuṭṭhī pātimokkhe ca saṃvaro, /
mitte bhajassu kalyāṇe suddhājīve atandite. // Dhp_375 //
paṭisanthāravutt assa ācārakusalo siyā, /
tato pāmojjabahulo dukkhass antaṃ karissati. // Dhp_376 //
vassikā viya pupphāni maddavāni pamuñcati /
evaṃ rāgañ ca dosañ ca vippamuñcetha bhikkhavo. // Dhp_377 //
santakāyo santavāco santavā susamāhito /
vantalokāmiso bhikkhu upasanto ti vuccati. // Dhp_378 //
attanā coday attānaṃ paṭimāse attam attanā, /
so attagutto satimā sukhaṃ bhikkhu vihāhisi. // Dhp_379 //
attā hi attano nātho attā hi attano gati, /
tasmā saññāmay attānaṃ assaṃ bhadraṃ va vāṇijo. // Dhp_380 //
pāmojjabahulo bhikkhu pasanno Buddhasāsane /
adhigacche padaṃ santaṃ saṃkhārūpasamaṃ sukhaṃ. // Dhp_381 //
yo have daharo bhikkhu yuñjate Buddhasāsane /
so maṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. // Dhp_382 //
Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo
========================================================
26. Brāhmaṇavagga
chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa, /
saṃkhārānaṃ khayaṃ ñatvā akataññū si brāhmaṇa. // Dhp_383 //
yadā dvayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo /
ath assa sabbe saṃyogā atthaṃ gacchanti jānato. // Dhp_384 //
yassa pāraṃ apāraṃ vā pārāpāraṃ na vijjati /
vītaddaraṃ visaññuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_385 //
jhāyiṃ virajam āsīnaṃ katakiccaṃ anāsavaṃ /
uttamatthaṃ anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_386 //
divā tapati ādicco, rattiṃ ābhāti candimā, /
sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo, /
atha sabbam ahorattiṃ Buddho tapati tejasā. // Dhp_387 //
bāhitapāpo ti brāhmaṇo samacariyā samaṇo ti vuccati. /
pabbājayam attano malaṃ tasmā pabbajito ti vuccati. // Dhp_388 //
na brāhmaṇassa pahareyya nāssa muñcetha brāhmaṇo, /
dhī brāhmaṇassa hantāraṃ, tato dhī y assa muñcati. // Dhp_389 //
na brāhmaṇass etad akiñci seyyo yadā nisedho manaso piyehi, /
yato yato hiṃsamano nivattati tato tato sammati-m-eva dukkhaṃ. // Dhp_390 //
yassa kāyena vācāya manasā n atthi dukkataṃ /
saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_391 //
yamhā dhammaṃ vijāneyya sammāsambuddhadesitaṃ /
sakkaccaṃ taṃ namasseyya aggihuttaṃ va brāhmaṇo. // Dhp_392 //
na jaṭāhi na gottena na jaccā hoti brāhmaṇo, /
yamhi saccañ ca dhammo ca so sukhī so ca brāhmaṇo. // Dhp_393 //
kin te jaṭāhi dummedha, kin te ajinasāṭiyā, /
abbhantaran te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasi. // Dhp_394 //
paṃsukūladharaṃ jantuṃ kisaṃ dhamanisanthataṃ /
ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_395 //
na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi yonijaṃ mattisambhavaṃ /
bhovādi nāma so hoti sa ve hoti sakiñcano, /
akiñcanaṃ anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_396 //
sabbasaṃyojanaṃ chetvā yo ve na paritassati /
saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇam. // Dhp_397 //
chetvā nandhiṃ varattañ ca sandānaṃ sahanukkamaṃ /
ukkhittapaḷighaṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_398 //
akkosaṃ vadhabandhañ ca aduṭṭho yo titikkhati /
khantībalaṃ balānīkaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_399 //
akkodhanaṃ vatavantaṃ sīlavantaṃ anussutaṃ /
dantaṃ antimasārīraṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_400 //
vāri pokkharapatte va āragge-r-iva sāsapo /
yo na lippati kāmesu tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_401 //
yo dukkhassa pajānāti idh eva khayam attano /
pannabhāraṃ visaññuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_402 //
gambhīrapaññaṃ medhāviṃ maggāmaggassa kovidaṃ /
uttamatthaṃ anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_403 //
asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi anāgārehi c ūbhayaṃ /
anokasāriṃ appicchaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_404 //
nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu tasesu thāvaresu ca /
yo na hanti na ghāteti tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_405 //
aviruddhaṃ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṃ /
sādānesu anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_406 //
yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito /
sāsapo-r-iva āraggā tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_407 //
akakkasaṃ viññāpaniṃ giraṃ saccaṃ udīraye /
yāya nābhisaje kañci tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_408 //
yo dha dīghaṃ va rassaṃ vā aṇuṃthūlaṃ subhāsubhaṃ /
loke adinnaṃ nādiyate tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_409 //
āsā yassa na vijjanti asmiṃ loke paramhi ca /
nirāsayaṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_410 //
yassālayā na vijjanti aññāya akathaṃkathī /
amatogadhaṃ anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_411 //
yo dha puññañ ca pāpañ ca ubho saṅgaṃ upaccagā /
asokaṃ virajaṃ suddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_412 //
candaṃ va vimalaṃ suddhaṃ vippasannam anāvilaṃ /
nandībhavaparikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_413 //
yo imaṃ palipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ moham accagā /
tiṇṇo pāragato jhāyī anejo akathaṃkathī /
anupādāya nibbuto tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_414 //
yo dha kāme pahatvāna anāgāro paribbaje /
kāmābhavaparikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_415 //
yo dha taṇhaṃ pahatvāna anāgāro paribbaje /
taṇhābhavaparikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_416 //
hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā /
sabbayogavisaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_417 //
hitvā ratiñ ca aratiñ ca sītibhūtaṃ nirūpadhiṃ /
sabbalokābhibhuṃ vīraṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_418 //
cutiṃ yo vedi sattānaṃ upapattiñ ca sabbaso /
asattaṃ sugataṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_419 //
yassa gatiṃ na jānanti devā gandhabbamānusā /
khīṇāsavaṃ arahantaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_420 //
yassa pure ca pacchā ca majjhe ca n atthi kiñcanaṃ /
akiñcanaṃ anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_421 //
usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ /
anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_422 //
pubbenivāsaṃ yo vedi saggāpāyañ ca passati /
atho jātikkhayaṃ patto abhiññāvosito muni /
sabbavositavosānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. // Dhp_423 //
Brāhmaṇavaggo chabbīsatimo
========================================================
Dhammapadaṃ niṭṭhitaṃ
'철학 > 불교' 카테고리의 다른 글
| 담마파다(법구경) 영어 버전 (0) | 2026.05.15 |
|---|---|
| 담마파다(법구경) 한국어 버전 (0) | 2026.05.15 |
| 숫따니빠따 한국어 버전 (0) | 2026.05.14 |
| 숫따니빠따 영어 버전 (0) | 2026.05.14 |
| 숫따니빠따 팔리어 원본 (0) | 2026.05.14 |